Miljoniem cilvēku visā pasaulē dažādu apsvērumu dēļ cenšas ievērot diētu, iztērē daudz naudas dažādām uztura rokasgrāmatām, pērk īpašus diētiskus ēdienus un dzērienus. Dažiem tiešām izdodas samazināt un uzturēt vēlamo ķermeņa svaru, tomēr daudziem ātro diētu ieturētājiem svars vēlāk atjaunojas pat vēl lielāks par sākotnējo.
Kā jau visās svarīgākajās lietās šajā pasaule izšķirošais veiksmei ir dažas vienkāršas lietas. Vissvarīgākā no tām ir motivācija ilgtermiņa pārmaiņām! Diemžēl termodinamikas likumi, kurus apguvām skolā, ir nepielūdzami, proti, lai zaudētu puskilogramu tauku, jāiegūst 3600 kcal deficīts. Tomēr brīnumu zinātniski pierādītos svara samazināšanas ieteikumos tiešām nav. Ja Jūs zināt, kādēļ turpmāk vēlaties ēst veselīgu uzturu, tad turpiniet lasīt. Ja vēlaties zaudēt 5-6 kg svara nedēļas laikā, lai labi izskatītos darba vietas ballē, bet vēlāk atgriezties pie iepriekšējiem ēšanas ieradumiem, būtu lietderīgi uzzināt, ka pēc modernās uztura zinātnes pētījumu rezultātiem svara mētāšana veselībai ir pat kaitīgāka kā palielināts svars.
❗️Ja Jums ir motivācija, nākamais solis ir godīga attieksme pret sevi. Apmēram piekto daļu no ikdienā uzņemtajām kalorijām iegūstam kaut ko iekožot starp ēdienreizēm, proti, paknakstoties gar riekstiņiem, maziem šokolādes gabaliņiem, niekojoties ar žāvētiem augļiem, kamēr skatāmies televizoru.
Lai gan katram no mums ir nedaudz atšķirīgi geni, kas nosaka vielmaiņas intensitāti, tomēr no svaiga gaisa svara nepieņemas neviens. Te nu lieti noderēs uztura dienasgrāmata, kā arī daži ieteikumi tās veidošanā. Vispirms ieraksti tajā pilnīgi visu, ko Tu apēdi un izdzēri trīs dienās: divās darbdienās un vienā brīvdienā. Pārskatot dienasgrāmatu, būs iespējams redzēt, cik daudz Jūs apēdat, to pat neapzinoties: mazinot spriedzi, kompānijas pēc vai tikai tādēļ, ka ēdiens gadījies pa rokai.
Izrādās, ka arī ēšanas kultūra ir labs palīgs svara samazināšanā arī tādā gadījumā, ja zemapziņā ēdiens tiek uzskatīts par pretinieku, kas jāpārspēj pēc iespējas ātrāk.
Fizioloģiski sāta sajūtu mums nodrošina ne tikai kunga iestiepums, bet arī uzturvielu uzsūkšanās, sašķeļoties apēstajam. Steigas dēļ sāta sajūta nerodas, tāpēc likumsakarīgi mums gribas est vēl un vēl. Rezultātā tiek apēsts vairāk nekā plānots. Mēdz būt arī tā, ka bailes no krišanas kārdinājumā izvairāmies est to, kas mums garšo, lietot garšvielas vai est no skaistiem traukiem. Šāda taktika ir tuvredzīga un tai neizbēgami seko aizraušanās ar trekniem un saldiem produktiem. Tādēļ nesteidzieties un izbaudiet ēšanu, kas ir viena no baudām ikvienam no mums. Nekad neēdiet stāvus vai kaut kur ejot! Grāmatnīcās var atrast daudz labu grāmatu ar ieteikumiem, kā veselīgu ēdienu pagatavot garšīgu, un, iespējams, ka drīz jau arī timiāns, baziliks vai piparmētra atradīs vietu jūsu garšvielu kolekcijā.
Lai sasniegtu un uzturētu optimālo svaru, būtiska ir ari regulāra fiziskā aktivitāte. Parasti tiek ieteiktas 150 minūtes aerobas slodzes nedēļā. Skan diezgan sarežģīti un vedina mūs krist galējībās, uzsākot rīta skrējienus, iegādājoties velotrenažieri, lēkājot uz stepa soliņa. Patiesībā tādā veidā mēs varam sadedzināt tikai nedaudzas kalorijas, bet slodzes intensitātes dēļ aktivitātes drīz vien pametam.
Jāatceras, ka fiziskā slodze nav tikai nodarbošanās ar sportu, bet arī mājokļa uzkopšana, dārza darbi vai pastaiga. Skaidrs, ka, lēni soļojot, vienā minūtē tiek sadedzināts mazāks kaloriju skaits, nekā to darot ātrāk. Pārfrāzējot kādu populāru reklāmu, kaloriju tērēšanā svarīgākais nav vis ātrums, bet distance! Soļojot vidēji atrā solī (1 kilometrs 10 minūtes), var sadedzināt apmēram 60 kcal, bet lēnā skrējienā (1 kilometrs 6 minūtes) - 75 kcal. Tā kā soļošana patērē mazāk spēka, to var veikt ilgāk, līdz ar to šādā veidā ir iespējams sadedzināt lielāku kaloriju daudzumu nekā skrienot. Piemēram, soļojot vidēji ātrā solī vienu stundu, var sadedzināt ap 250 kcal. Skrienot 20-30 minūtes (vairumam no mums tas būs maksimums), sadedzināsi tās pašas 250 kcal. Ja jums patīk sports, var skriet un lēkāt, kam nepatīk- tie pastaigājas. Laba alternatīva ir nūjošana, kas palielina kustības iesaistīto muskuļu grupu skaitu, tādējādi sadedzinot vairāk kaloriju. Izmantojiet jebkuru iespēju kaut kur doties ar kājām, atsakieties no lifta izmantošanas. Piemēram, uzkāpjot uz 5. stāvu, var zaudēt pat 50 kcal! Pat tad, ja svaru zaudēt neizdodas, regulāra fiziskā aktivitāte samazina risku saslimt ar sirds asinsvadu slimībām un 2. tipa cukura diabētu. Maldīgs ir ari viedoklis, ka fiziskās aktivitātes pilnībā liberalize mūsu ēdienkarti. Kā ir patiesībā, to ilustrē daži piemēri:
Vēl viena priekšrocība ir tā, ka sportiskās aktivitātes novērš Jūsu uzmanību no lietām, kas bieži noved pie pārēšanās (piem., gulšņāšanas uz dīvāna, sēdēšanas pie televizora) un palīdz atbrīvoties no spriedzes, iegūt stimulu un enerģiju.
Ja paraugāmies aptieku plauktos, acis pat apžilbst no piedāvāto svara samazināšanas līdzekļu klāsta. Ja visu šo paciņu saturs tiešām atbilstu solitajam, tad, ticiet, pasaulē nebētu neviena cilvēka ar lieku kermeņa masu! Labi vēl, ja šis vielas vienkārši veicina vēdera izeju vai uzbriest kunga zarnu traktā, palīdzēdamas radīt sāta sajūtu. Diemžēl vairāku gadu laikā nācies sastapties ar gadījumiem, kas parāda, ka šo brīnumaino svara samazināšanas līdzekļu lietošana beigusies ar smagiem nieru un aknu funkciju traucējumiem vai pat cilvēka nāvi. Taču, pārrunājot par šo tēmu ar ģimenes ārstu vai citu veselības aprūpes speciālistu, dažos svara samazināšanas etapos kontrolēta medikamentu lietošana varētu būt pat rekomendējama. Arī Latvijas aptiekās ir pieejami medikamenti svara samazināšanai, kuru efektivitāte un drošība pierādīta lielos kliniskos pētījumos.