Kas jāzina par ogļhidrātiem?
Ogļhidrāti ir mūsu galvenais enerģijas ieguves avots, kas ir veselīga uztura neatņemama sastāvdaļa, nodrošinot nozīmīgas barības vielas veselam organismam. Ne visi ogļhidrāti, kas tiek apēsti vai uzņemti ar šķidrumu, nonākot gremošanas traktā, gremošanas fermentu ietekmē tiek sadalīti līdz glikozei un tā uzsūcas asinīs, tādēļ uzņemto ogļhidrātu veidam un daudzumam, kas ikdienā tiek patērēts, ir nozīmīga loma diabēta pārvaldībā un glikozes līmeņa asinīs kontrolēšanā.
Kur un kādi ogļhidrāti sastopami pārtikas produktos?
Ogļhidrāti sastopami visos augu izcelsmes produktos. Tos var iedalīt 3 grupās – vienkāršie cukuri, cieti saturošie un šķiedrvielas (dārzeņu ciete)
Cieti saturošie ēdieni: visi miltu izstrādājumi, maize, makaroni, kartupeļi, saldie kartupeļi, rīsi, griķi , kukurūza, putraimi, visas (auzu, griķu, 4-graudu u.c.) brokastu pārslas un kuskuss.
Cukuri: šie ogļhidrāti iedalās dabiski sastopamajos un pievienotajos cukuros:
Dabiski sastopamie cukuri: cukuri, kas atrodami augļos (fruktoze) un dažos šķidros piena produktos (laktoze);
Pievienotajie cukuri: pievienots galda jeb cukurbiešu cukurs atrodams saldumos, šokolādē, saldinātos dzērienos un desertos.
Šķiedrvielas
Šķiedrvielas ir citāda veida ogļhidrāti, jo, nonākot gremošanas traktā, fermentu ietekmē nenotiek to sašķelšanās; tie ir nešķīstoši ogļhidrāti, kas turpina savu gaitu pa gremošanas traktu. Tādas šķiedrvielas, piemēram, tās, kas atrodamas pilngraudu maizē, brūnajos rīsos, pilngraudu brokastu pārslās, ir nešķīstošās šķiedrvielas un tās palīdz saglabāt un uzturēt veselīgu gremošanas sistēmu – veicina gremošanas trakta darbību, dod pilnuma (sāta) sajūtu pēc ēšanas.
Šķīstošās šķiedrvielas, kas atrodas, piemēram, visos krāsainajos dārzeņos – kāpostos, brokoļos, Briseles kāpostos, burkānos, bietēs, sēnēs, lapu salātos u.c., kā arī augļos un ogās, kartupeļos, auzu pārslās un miežos, palīdz uzturēt veselīgu holesterīna un cukura līmeni asinīs.
Ikvienam būtu jāpārliecinās, ka abi šķiedrvielu veidi uzturā tiek uzņemti regulāri. Labi šķiedrvielu avoti ir augļi un dārzeņi, rieksti un dažādas sēklas, auzu pārslas, pilngraudu maize, kā arī pākšaugi. Veselīga uztura rekomendācijas iesaka 25 – 35 g šķiedrvielu ik dienas.
Cik daudz?
Ikvienam ir nepieciešams uzņemt nelielu daudzumu ogļhidrātu katru dienu. Ogļhidrātu daudzums, kas katram ir jāuzņem, atšķirsies no cilvēka vecuma, fizisko aktivitāšu daudzuma un mērķiem, kādus viņš vēlas sasniegt ar savu uzturu.
Drīzāk varētu teikt – ja vēlaties samazināt svaru – mazināms uztura apjoms, t.sk. arī ogļhidrātu daudzums. Turpretī palielinot fizisko slodzi, lai saglabātu savu svaru, nākas vairāk ēst. Bet, protams, uzmanīgi, lai svars tomēr nevajadzīgi nepalielinātos. Lai gan jau sen pacientiem ar 1. tipa diabētu nav neskaitāmi uztura ierobežojumi, jo dažādi uztura ierobežojumi vairāk attiecas uz pacientiem ar 2. tipa diabētu. Tomēr ikvienam dažus produktus iesaka ēst mazāk, bet dažus – bez ierobežojuma. Speciālisti iesaka apmēram 40-50% no dienā nepieciešamās enerģijas uzņemt ar ogļhidrātiem. Tas nozīmē, ka, piemēram, 1400 kcal diētā, būs 175 g ogļhidrātu (50% no 1400 = 700 kcal; 700 kcal : 4 = 175 g) , tas ir 14 maizes vai ogļhidrātu vienības (MV). Der atcerēties, ka produkti nesatur tikai “tīros” ogļhidrātus un tas nozīmē, ka produkta svars var būt daudzkārt lielāks. Tie saturēs arī, piemēram, šķiedrvielas, olbaltumvielas, minerālvielas un vitamīnus. Tā piemēram 1 vidējs kartupelis sver 80 g, bet satur tikai 1 MV jeb 12 g ogļhidrātu.
Insulīns un ogļhidrātu skaitīšana
Ja diabēta pacients ievada insulīnu, ir nepieciešams ņemt to vērā, ēdot ogļhidrātus. Ir vērts iemācīties, kuri ēdieni satur ogļhidrātus un aptuveno ogļhidrātu daudzumu porcijā, lai varētu piemērot insulīna devas un saglabāt normālu glikozes līmeni asinīs. Latvijā un vairums Eiropas valstu pacienti ar cukura diabētu izmanto t.s. maizes vienību (MV) jeb ogļhidrātu vienību sistēmu. Cik daudz maizes vienību (MV) satur ogļhidrātu produkti, varat noskaidrot mūsu mājas lapas sadaļā “Digitālā dienasgrāmata”.
Trīs veidi, kā uzturā iekļaut “labos ogļhidrātus”:
Izvēlēties pilngraudu maizi un brokastu pārslas
Augļu sulas vietā apēst visu augli. Piemēram, apēdot ābolu ar visu mizu, organismam tiks nodrošināts lielāks šķiedrvielu daudzums nekā izdzerot glāzi ābolu sulas.
Makaronus un cieti saturošus ēdienus ēst nelielām porcijām vienā reizē kopā ar šķiedrvielām bagātiem dārzeņiem, lēnām nomainot uz šķiedrvielām bagātiem ēdieniem, piemēram, kvinoju vai kuskusu.
Kā ogļhidrāti ietekmē cilvēkus ar pirmā tipa diabētu?
Ēdot ogļhidrātus saturošus produktus, cilvēkiem, kuri neslimo ar diabētu, organisms automātiski ražo insulīnu pietiekošā daudzumā , lai tas “tiktu galā” ar glikozi, kas tiek piegādāta asinīm no ogļhidrātus saturošiem pārtikas produktiem.
Arī cilvēkiem ar pirmā tipa diabētu ēdot ogļhidrātus saturošus produktus, asinīs paaugstinās glikozes līmenis. Taču viņu organisms neražo insulīnu, tādēļ nepieciešams insulīnu ievadīt ar insulīna injekcijas palīdzību vai ar insulīna pumpi. Tas palīdzēs samazināt glikozes līmeni asinīs pēc ogļhidrātu saturošas pārtikas uzņemšanas.
Insulīna ievadīšana divreiz dienā
Ja tiek ievadīts fiksēts insulīna daudzums divreiz dienā, piemēram, kombinētais jeb miksētais insulīns, ērti būs uzņemt noteiktu daudzumu ogļhidrātu katru dienu, patērējot līdzīga daudzuma ogļhidrātu apjomu katru dienu.
Vairāk ogļhidrātu nekā parasti var paaugstināt glikozes līmeni asinīs par augstu, savukārt mazāk ogļhidrātu var izraisīt hipoglikēmiju (pazeminātu glikozes līmeni asinīs).
Teksts sagatavots, izmantojot: https://www.diabetes.org.uk/Guide-to-diabetes/Enjoy-food/Carbohydrates-and-diabetes/