Noskaidrots, ka cukura diabēts, īpaši 2. tipa, ievērojami – divas līdz četras reizes, paaugstina sirds un asinsvadu slimību attīstības risku. Turklāt tas rada nopietnu komplikāciju – diabētisko pēdu, kas laikus un pietiekami neārstēta, var pārtapt pat par gangrēnu. Taču var novērst veselības problēmas, pirms tās vēl ir sākušās! Nozīme ir regulāru pārbaužu veikšanai? Uzzini raksta turpinājumā!
2. tipa cukura diabēts visbiežāk skar cilvēkus ar mazkustīgu dzīvesveidu, paaugstinātu ķermeņa svaru, asinsspiedienu un holesterīna līmeni. Visi minētie faktori kombinācijā ar paaugstinātu glikozes līmeni asinīs veicina aterosklerozes attīstību jeb asinsvadu aizkaļķošanos un sašaurināšanos. Līdz ar to personām, kas sirgst ar cukura diabētu, ir arī sirds mazspējas risks, ko visbiežāk izraisa kardiomiopātija un sirds asinsvadu slimība. Taču nereti tiek skartas arī citas orgānu sistēmas, piemēram, paaugstinot nieru mazspējas vai neiroloģisko slimību attīstības risku.
Diabētiskā pēda – drauds veselībai
Nereti personas, kas sirgst ar cukura diabētu, cieš no tā dēvētās diabētiskās pēdas. Visbiežāk pacientus skar:
perifēro artēriju slimība – tās rezultātā kāju artērijas sašaurinās un kļūst mazāk elastīgas. Samazinoties asins cirkulācijai pēdu un kāju apakšējā daļā, pastāv augsts čūlas attīstības risks. Ja slimība netiek savlaicīgi diagnosticēta un ārstēta, čūla var pārtapt par gangrēnu, kuras rezultātā ir jāveic skartās ekstremitātes amputācija.
perifērā neiropātija nozīmē, ka ir radušies bojājumi pēdu nervos, izraisot jutības traucējumus. Līdz ar to cilvēks var nejust sāpes vai diskomfortu pat brūču un dažādu savainojumu gadījumā.
Profilaktiskie izmeklējumi – kādi un cik bieži jāveic?
Profilaktiskie izmeklējumi un pārbaudes apvienojumā ar glikozes līmeņa kontroli palīdz gūt sirdsmieru par savu veselības stāvokli un laikus diagnosticēt kādas nopietnas slimības. Sirds veselības uzturēšanai ieteicams veikt slodzes testu un ehokardiogrāfiju. Izmeklējumu regularitāti un biežumu nosaka ārstējošais ārsts. Tāpat ir jāveic doplerogrāfijas (duplex) izmeklējums. Tā laikā speciālists izvērtē asins plūsmas virzienu un ātrumu pa asinsvadiem, kā arī apskata asinsvadu anatomisko struktūru un to elasticitāti. Šī izmeklējuma metode ir nekaitīga un nesāpīga.
Savukārt diabētiskās pēdas aprūpe zema riska cukura diabēta pacientiem pie sertificēta podologa Diabēta pēdas kabinetā ir jāveic reizi gadā, bet vidēja un augsta riska personām, kurām ir diagnosticēti asinsrites traucējumi, perifēra neiropātija un artrīts vai ir vēl kādas citas hroniskas slimības – divas, trīs reizes gadā vai pat katru mēnesi.
Rūpes par savu veselību ir nozīmīgas ikvienam cilvēkam un jo īpaši – cukura diabēta gadījumā. Aicinām sekot līdzi savam glikozes līmenim asinīs, veikt regulāras pārbaudes, apmeklēt podologu, būt fiziski aktīviem un ievērot veselīgu un sabalansētu uzturu!