D vitamīns, kas atrodams dažādos pārtikas produktos, kā arī tiek radīts, ķermenim reaģējot uz sauli, ne vienmēr tiek novērtēts atbilstoši tā lielajai nozīmei ķermeņa veselībā. Tas ne tikai saglabā kaulu, zobu un locītavu veselību, bet arī palīdz imūnsistēmai. Pētījumā, kurā piedalījās 40 000 gados vecāki cilvēki, tika atklāts, ka regulāra D vitamīna lietošana samazina gūžas un mugurkaula lūzumu skaitu par 20 procentiem.
Drīzumā šī taukos šķīstošā vitamīna daudzums organismā varētu tikt atzīts par veselībai tikpat svarīgu rādītāju kā veselīgs holesterīna līmenis un asinsspiediens normas robežās. Pēdējos gadu desmitos zinātnieki, pētījumos meklējot, kādas funkcijas, izņemot pamata, šis vitamīns pilda, nonākuši pie secinājumiem, ka D vitamīnam, iespējams, ir būtiska loma insulīna, glikozes un iekaisumu regulēšanā, kā arī tā trūkums organismā var kalpot kā brīdinoša zīme par dažādām sirds, asinsvadu un endokrīnām slimībām, ieskaitot 2. tipa cukura diabētu.
Kas ir D vitamīns?
Vitamīni ir ķīmiskas vielas, kuras nepieciešamas ķermeņa funkcionēšanai, kā arī veselībai. Vitamīni dalās divās galvenajās kategorijās: ūdenī šķīstošie un taukos šķīstošie vitamīni. Ūdenī šķīstošie vitamīni, piemēram, B un C vitamīni, tiek izvadīti, un tos bez pūlēm var uzņemt katru dienu, neuztraucoties par to pārdozēšanu vai toksiskumu. Savukārt taukos šķīstošie vitamīni, piemēram, D vitamīns, tiek uzglabāts aknu un tauku audos un netiek uzņemts katru dienu, taču jāzina, ka arī pārmērīgs D vitamīna daudzums var būt toksisks, bet tā trūkums spēj izraisīt virkni veselības problēmu.
Kā uzņemt D vitamīnu?
Šo vitamīnu iespējams uzņemt 3 dažādos veidos:
Atrodoties saulē, tās ultravioletie (UVB) stari sastopas ar cilvēka ķermeni un tajā esošo holesterīna atvasinājumu pārveido D vitamīnā. D vitamīna padomes organizācija norāda, ka visvairāk šī nepieciešamā viela tiek ražota saulainas dienas vidū, kad saulei tiek atklātas lielas ķermeņa daļas, piemēram, mugura vai krūšu daļa.
Cilvēki, kuri dzīvo tālu no ekvatora, vecāka gadagājuma cilvēki, kā arī cilvēki ar tumšu ādu vai lieko svaru nespēj saražot pietiekamaā daudzumā D vitamīnu ar saules staru palīdzību, tādēļ tas jādara, lietojot D vitamīna preparātus, kuri pieejami kapsulu, tablešu vai eļļas šķidruma veidā.
D vitamīna uzņemšana ar pārtikas produktiem ir visneefektīvākais veids, jo tajos nav cilvēka organismam pietiekams D vitamīna daudzums. Taču der zināt, ka daži no produktiem, kuros visvairāk sastopams D vitamīns, ir: mencu aknu eļļa, zivis, piena produkti, olas un tofu.
D vitamīna deficīts
D vitamīna nepietiekamība ķermenī rada virkni negatīvu blakusparādību. Īstermiņa vielas trūkums var izpausties kā kaulu sāpes, muskuļu vājums, kā arī depresija un novājināta imūnsistēma. Savukārt D vitamīna deficīts ilgtermiņā var izpausties nopietnākos veselības traucējumos, piemēram, kā aptaukošanās, paaugstināts asinsspiediens, psoriāze, osteoporoze, hronisks nogurums, Alcheimera slimība, vēzis un 2. tipa cukura diabēts. D vitamīna deficīts tiek saistīts arī ar parathormona palielināšanos un hiperparatireozi, kas samazina jutību pret insulīnu. Noteikt D vitamīna daudzumu organismā var ar asinsanalīzi, kas pieejama arī Latvijā. Ja vienā mililitrā asiņu ir mazāk par 30 nanogramiem (ng) D vitamīna, šāds daudzums tiek uzskatīts par nepietiekamu, bet 10 ng/ml jau liecina par nopietnu D vitamīna deficītu. Optimālā D vitamīna koncentrācija asinīs, kas jāuztur visu laiku, ir 40–70 ng/ml. Speciālisti iesaka pacientiem ar hroniskām slimībām, kāds ir arī cukura diabēts, D vitamīna līmeni asinīs uzturēt ap 50 - 70 ng/ml.
D vitamīna ietekme uz diabētu
Gandrīz visās ķermeņa šūnās atrodas D vitamīna receptori, kas liecina, ka lielākajā daļā ķīmisko procesu šim vitamīnam ir nozīmīga loma, tai skaitā beta šūnu funkcionēšanā un regulēšanā, kas ir diabēta stūrakmens.
Beta šūnas aizkuņģa dziedzerī ir atbildīgas par insulīna ražošanu un sekrēciju. 1. tipa diabēta gadījumā šīs šūnas iznīcina organisma imūnsistēma, taču 2. tipa diabēta gadījumā beta šūnas pārmērīgi ražo insulīnu pieaugošās pretestības dēļ, ko izraisa dažādi faktori, piemēram, mazkustīgs dzīvesveids vai aptaukošanās.
Lai arī D vitamīns netiek asociēts ar glikozes līmeņa normalizēšanu, tas ir sastopams beta šūnās, līdz ar to ietekmē insulīna ražošanu un sekrēciju.
Pētījumā, kurā dzīvniekiem tika noņemti D vitamīnu receptori vai tika radīts mākslīgs vitamīna deficīts, secināja, ka zināmā brīdī samazinājās ražotais insulīns.
Atgriežoties pie 2. tipa diabēta, dažādi pētījumi pierāda D vitamīna saistību ar to.
2006. gada Nurse’s Health Study publicētajā ziņojumā minēts, ka sievietēm, kuru uzņemtais kalcija daudzums pārsniedz 1200 mg un D vitamīna uzņemtais daudzums pārsniedz 800 starptautiskās vienības, ir par 33 % mazāks risks saslimt ar 2. tipa cukura diabētu. Līdzīgs atklājums tika konstatēts 2011. gada pētījumā, kas publicēts Eiropas klīniskās izpētes žurnālā. Tajā noskaidrots, ka, vairāk uzņemot D vitamīnu, par 13 % samazinās risks saslimt ar 2. tipa diabētu, nekā to uzņemot mazāk. Salīdzinot indivīdus ar augstāko un zemāko D vitamīna līmeni, rezultāti uzrādīja, ka cilvēkiem ar lielāku D vitamīna daudzumu risks saslimt ar 2. tipa diabētu ir par 43 % mazāks.
Taču, neskatoties uz to, ka šie pētījumi liecina par D vitamīna trūkuma ietekmi uz 2. tipa diabēta izplatību, pierādījumi nav pietiekami pārliecinoši, lai apgalvotu, ka D vitamīns spēj samazināt vai novērst slimību. Lai pārliecinātos par pretējo, būtu jāveic vērienīga apjoma un milzīga mēroga pētījumi ar cilvēkiem.
D vitamīns un diabēta komplikācijas
Visbiežāk sastopamās 2. tipa diabēta blakusparādības ir sirds un asinsvadu slimības. Šobrīd pētījumi tuvojas tam, lai noskaidrotu D vitamīna patieso lomu saistībā ar sirds un asinsvadu slimībām.
Dažādi pētījumi, kuros mēģināts saistīt D vitamīnu kā diabēta un sirds un asinsvadu slimību potenciālo novērsēju, uzlabojot glikozes homeostāzi, līdz šim nav bijuši pārliecinoši pierādījumu trūkuma dēļ. Savukārt nesen atklāts, ka D vitamīna trūkumu var saistīt ar paaugstinātu holesterīna līmeni, kurš izraisa sirds un asinsvadu slimības. Šī pētījuma atradums liecina, ka regulāra D vitamīna pārbaude bērniem un jauniešiem, kuri ir 2. tipa diabēta pacienti ar lieko svaru, varētu kļūt par ierastu praksi veselības pārbaudēs, jo spētu mazināt pacientu sirds un asinsvadu slimību un cukura diabēta saslimšanas risku.
Vitamīns D un svara samazināšana
Paaugstinot D vitamīna līmeni organismā, iespējams kontrolēt glikēmiju, kā arī normalizēt ķermeņa masas un tauku indeksu. D vitamīns palīdz normalizēt parathormona līmeni, kurš ilgtermiņā veicina svara zudumu, kā arī samazina aptaukošanās risku, tāpat kā palielina tauku šūnās esošā hormona leptīna līmeni, kurš izraisa sāta sajūtu un mazina bada sajūtu. Jāzina arī, ka, palielinot saules vitamīna uzņemšanas daudzumu, samazinās kortizola līmenis, kura pārlieku liels līmenis asinīs var izraisīt tauku palielināšanos tieši vēdera zonā.